ZIŅOJUMS PAR VESELĪBAS PSIHOLOĢIJAS ATTĪSTĪBU LATVIJĀ 2013.GADĀ

 

 

PROFESIONĀLĀS APVIENĪBAS “LATVIJAS VESELĪBAS PSIHOLOĢIJAS ASOCIĀCIJA” DARBĪBA

 

Latvijas Veselības psiholoģijas asociācijā (LVPA) šobrīdir 18 biedri. 2013.gadā LVPA uzsāka savu darbu, balstoties uz statūtos un dibināšanas sapulcē noteiktiem/pieņemtiem stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem, misiju, vīziju, kā arī vērtībām.

 

(1) Veselības psiholoģijas teorētisko un empīrisko pamatu formulēšana un attīstīšana

Svarīgākais mērķis 2013.gadā bija formulēt veselības psiholoģijas konceptuālos pamatus, aktualizēt jautājumu par speciālistu sagatavošanas nepieciešamību Latvijā un iepazīstināt ar šīm nostādnēm Latvijas profesionālos psihologus, kā arī sabiedrību.

Vienlaikus bija svarīgi apkopot un publicēt informāciju par pētījumiem, kas jau pašlaik Latvijā veikti veselības psiholoģijas jomā. Šī mērķa sasniegšanai LVPA pārstāvji īstenoja šādus pasākumus:

 

(a) Zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju veidošana.

Tika sagatavotas un iespiestas 8 publikācijas:

  • Mārtinsone, K., Freimane, G., Mihailova, S. (2014) Veselības psiholoģija Latvijā: izaicinājumi, to risināšanas iespējas un ieguvums sabiedrībai. Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums XIV. Sast. A.Medveckis. Liepāja: LiePA (in print)
  • Mārtinsone, K., Freimane, G., Mihailova, S., Mihailovs I.J. (2013) Veselības psiholoģijas izveides pamatojums Latvijā. Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.  2.daļa. Rēzekne: RA izdevniecība.  593. – 602.lpp.
  • Mārtinsone, K., Freimane, G., Mihailova, S. (2013) Veselības psiholoģija: jauns psiholoģijas virziens un studiju iespējas Latvijā. Psiholoģija Mums, Nr.1, 10.-15.lpp
  • Upenieks R., Mārtinsone K., Freimane G. (2013) Veselības psiholoģija – veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa. 2013.gada RSU zinātniskā konference. Tēzes. Rīga: RSU, 434.lpp.
  • Freimane, G., Martinsone, K., Rasa, I., Pavlina, I. Relationship between illness perception, coping style and health behaviour in diabetes mellitus patients. In:  Psychology & Health. Special Issue: Abstracts Supplement: “Well-being, Quality of Life and Caregiving”: 27th Conference of the European Health Psychology Society, Bordeaux, France, 16th – 20th July 2013. Vol. 28, Supplement 1, 2013, pp 154.
  • Sudraba V., Mārtinsone K. (2013) Narkoloģisko pacientu sociālais intelekts. 2013.gada RSU zinātniskā konference. Tēzes. Rīga: RSU, 118. lpp.
  • Sudraba V., Mārtinsone K. (2014) Narkoloģisko pacientu sociālā intelekta rādītāji.  RSU Zinātniskie raksti.
  • Freimane G., Mārtinsone K., Rasa I., Pavliņa I. (2013) Cukura diabēta pacientu pēdu pašaprūpes veselības uzvedības saistība ar pašefektivitāti, zināšanām par pēdu pašaprūpi un subjektīvās kontroles lokusu. 2013.gada RSU zinātniskā konference. Tēzes. Rīga: RSU, 119. lpp.

 

(b) Dalība zinātnisko un praktisko konferenču darbā.

LHPA pārstāvji sniedza 12 ziņojumus starptautiskās psiholoģijas konferencēs - Eiropas Veselības psiholoģijas asociācijas gadskārtējā konferencē Bordo (Francija); Rīgas Stradiņa universitātes Zinātniskajā konferencē; Rīgas Stradiņa universitātes  Starptautiskajā Starpdisciplinārajā konferencē Sabiedrība. Veselība. Labklājība; Liepājas Universitātes Starptautiskajā konferencē Sabiedrība un Kultūra; Rēzeknes augstskolas Starptautiskajā konferencē Sabiedrība, integrācija, izglītība.

 

(2)  Latvijas iedzīvotāju informētības sekmēšana par veselības psiholoģiju

(a)    Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja uzzināt  par jaunas nozares attīstību, izmantojot izveidoto LVPA mājaslapu (www.veselibaspsihologija.lv).

 

 

(b)   Iniciatīva uzsākt Psiholoģijas dienu rīkošanu Latvijā.

·        Psiholoģijas dienas kopā rīkoja 7 Latvijas psihologu profesionālās organizācijas un visas psihologu sagatavošanā iesaistītās 5 Latvijas augstskolas, kuras piedāvā psiholoģijas studiju programmas (vairāk lasiet www.psihologijasdienas.lv). Psiholoģijas dienu veidošanā piedalījās 13 LVPA biedri  Kristīne Mārtinsone, Gunta Freimane, Kristīne Vende, Anda Upmale, Indra Majore – dūšele,  Anna Kašina, Jeļena Koļesņikova, Sandra Hartmane, Aelita Vagale, Anita Pipere, Reinis Upenieks, Zane Ozoliņa, Sandra Dzilna.

·        LVPA Psiholoģijas dienu ietvaros rīkoja 8 pasākumus, tostarp sadarbībā ar Latvijas Klīnisko psihologu asociāciju (LKPA) - Starptautisku konferenci PSIHOLOĢIJA VESELĪBAS APRŪPĒ. Šajā konferencē 9 LVPA biedri Kristīne Mārtinsone, Gunta Freimane, Aelita Vagale, Indra Majore-Dūšele, Anita Pipere, Jeļena Koļesņikova, Kristīne Vende, Zane Ozoliņa, Reinis Upenieks sniedza ziņojumus, kas saistīti ar veselības psiholoģijas nozari. Konferencē piedalījās gandrīz 120 dalībnieku, kas pārstāvēja visas profesionālās psihologu organizācijas un psihologu sagatavošanā iesaistītās augstskolas.

·        Psiholoģijas dienu laikā notika arī Šefildas univesitātes profesora Pola Normena meistarklase Kādi faktori ietekmē cilvēku uzvedību saistībā ar veselību un kā šo uzvedību mainīt?

·        Psiholoģijas dienu ietvaros tika nostiprināti arī kontakti ar PVO Latvijas pārstāvniecības vadītāju Dr. Aigu Rūrāni saistībā ar veselības psiholoģijas lomu sabiedrības veselības sekmēšanā.

Plašs psihologu, citu speciālistu un interesntu loks, par veselības psiholoģiju kā jaunu psiholoģijas nozari un tās attīstības nepieciešamību uzzināja no Psiholoģijas dienu mājaslapas (www.psihologijasdienas.lv), kā arī sociālajos tīklos (Twitter, Facebook) un presē publicētās informācijas. Kopā Psiholoģijas dienu pasākumus apmeklēja vairāk nekā 1000 cilvēku.

 

(3) Sadarbības attīstīšana ar profesionālajām organizācijām un ieinteresētajām institūcijām

(a) Pēc LVPA dibināšanas 2012.gada decembrī tika sagatavota un nosūtīta informācija par biedrības izveidošanu, tās mērķiem un vērtībām psihologu profesionālajām organizācijām, izglītības un valsts pārvaldes, kā arī veselības un sociālās aprūpes institūcijām, tāpat arī starptautiskajām organizācijām. Tika arī parakstīts sadarbības memorands ar Latvijas Labklājības ministriju, lai pozicionētu LVPA kā organizāciju, kas vēlas sadarboties ar ministriju tiesību aktu projektu un politikas dokumentu izstrādē.

(b) Tika saņemts atbalsts no EHPS prof. Paula Normena (UK) dalībai LVPA un LKPA organizētajā konferencē un P.Normena meistarklasē.

 

(4) Veselības psihologu iesaiste veselības, sociālās palīdzības un izglītības darba tirgū veselības, sociālās palīdzības un izglītības vidē

Kā minēts, 2013. gadā svarīgi bija veidot veselības aprūpē un citās jomās strādājošo profesionāļu izpratni par veselības psihologu lomu, uzdevumiem, darbības robežām, kas tika īstenots, veidojot publikācijas, piedaloties ar ziņojumiem konferencēs, rīkojot konferenci PSIHOLOĢIJA VESELĪBAS APRŪPĒ un prof. P.Normena meistarklasi par veselības uzvedību, citus pasākumus Psiholoģijas dienu ietvaros, piemēram, par psihologa lomu multidisciplinārā komandā veselības aprūpē.

 

(5) Veselības psiholoģijas regulējuma veidošana

(a) Svarīgs mērķis 2013.gadā bija izvērtēt to, kādas izmaiņas nepieciešamas Latvijā pieņemtajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, lai novērstu barjeras veselības psiholoģijas attīstībai, sekmētu speciālistu sagatavošanu, iesaistīšanos darba tirgū un veselības aprūpes vidē. Šim mērķim LVPA uzsāka politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu analīzi un izvērtēšanu, iekļaujot informāciju par to sagatavotajās publikācijās.

 

(b) LVPA kopā ar LKPA rosināja diskusijas Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienībā un vēstules sagatavošanu Latvijas Veselības ministrijai par to, ka veicamas izmaiņas ārstniecības normatīvajā regulējumā, lai ārstniecības procesā mūsu valstī pilntiesīgi varētu iesaistīties  veselības un klīniskie psihologi.

 

(c) Tika īstenots biedru profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvības darbs, piedaloties Psiholoģu profesionālās darbības likumprojekta sagatavošanā, kas 2013.gada nogalē iesniegts Saeimā. 2013.gadā tika diskutēts arī par psihologu profesionālai darbībai būtiskiem jautājumiem, piemēram, sertifikāciju. Līdzdalība diskusijās Psiholoģu profesionālās darbības  likumprojekta izstrādē  sekmēja LVPA atpazīstamību un psihologu plašāku informētību par veselības psiholoģiju Latvijā.

 

2014.gadā darbs pie veselības psiholoģijas regulējuma izvērtēšanas un priekšlikumu sagatavošanas tā pilnveidei tiks turpināts, tāpat arī paredzēts sekot Psihologu profesionālās darbības likumprojekta izskatīšanas gaitai Saeimā.

 

2013.gada decembrī LVPA biedru sapulcē secināts, ka organizācija veikusi nozīmīgu darbu savu stratēģisko mērķu un uzdevumu īstenošanā un 2014.gadā jāturpina iesāktais, padziļinot un paplašinot profesionālo psihologu, kā arī politiķu un Latvijas sabiedrības izpratni par veselības psiholoģiju un tās lomu cilvēku veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Kā īpaši nozīmīgs 2014.gadā veicams uzdevums jāvērtē izmaiņu rosināšana normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu iespēju veselības psihologiem strādāt veselības aprūpes jomā.

 

PIRMĀS PROFESIONĀLĀ MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS AR SPECIALIZĀCIJU VESELĪBAS PSIHOLOĢIJĀ IZVEIDE LATVIJĀ

      

2012.gada beigās Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija izsniedza licenci, piešķirot Rīgas Stradiņa universitātei tiesības īstenot profesionālo maģistra studiju programmu ”Veselības psiholoģija” (programmas vadītāja asoc. prof. Dr.psych. Kristīne Mārtinsone)

Šī studiju programma, līdzīgi kā citas psiholoģijas studijas programmas Latvijā, ietver divas daļas – vispārējo un specifisko. Vispārējā daļa ir veidota atbilstoši Latvijas psihologa profesijas standartam un Eiropas Psihologu asociāciju federācijas (European Federation of Psychologists Associations) ieteikumiem gan attiecībā uz pamata studiju kursiem, gan prakses apjomu. Vispārējās daļas ietvaros maģistranti apgūst psiholoģijas teorētiskos un empīriski pamatotos principus, attīstīta praktiskās iemaņas psiholoģiskajā izpētē (izvērtēšanā) un konsultēšanā, t.sk. īstermiņa konsultēšanā, kognitīvi biheiviorālajā un citu pieeju konsultēšanā, psihosociālajā rehabilitācijā, krīžu intervencēs u.c.

Savukārt, specifiskā daļa ir veidota atbilstoši specializācijai – šajā gadījumā – veselības psiholoģijā. Šī programmas satura daļa atbilst vadlīnijām, ko ir izstrādājusi Eiropas Veselības psiholoģijas apvienība (European Health Psychology Society). Veidojot studiju programmu, tika veikta Lielbritānijas, Lietuvas un citu valstu studiju programmu analīze.

Veselības psiholoģijas specializācijā studējošie apgūst šīs nozares pamatprincipus un saturu – studiju kursu saturs ir vērsts uz dažādu bioloģisko, psiholoģisko un sociālo procesu mijiedarbību darbā ar dažādām klientu grupām.

Studiju programma iekļauj praksi un maģistra darba izstrādi. Šī programma ir veidota tā, lai tajā varētu iestāties gan tie, kuri jau ir mācījušies četrus gadus un ieguvuši profesionālo izglītību jeb psihologa asistenta kvalifikāciju, gan tie, kuri ir iepriekš ir mācījušies trīs gadus un ieguvuši akadēmisko bakalaura grādu psiholoģijā. Pirmajā gadījumā maģistranti mācās divus gadus, otrajā – trīs gadus. Trīsgadīgās programmas studenti, ievērojot Latvijas normatīvo aktu prasības, vispirms iegūst psihologa asistenta kompetenci.

       Speciālistu sagatavošana šajā studiju programma uzsākta 2013.gada 1.septembrī, uzņemot septiņus studentus.

Domājot par studiju programmas attīstību, kā svarīgākās prioritātes izvirzītas: sadarbības veicināšana ar ārvalstu kolēģiem un citu augstskolu mācībspēkiem, pētnieciskās kapacitātes stiprināšana, sadarbības ar darba devējiem, sociālajiem partneriem un profesionālajām apvienībām attīstība.

Studiju programmas mācībspēkiem un studentiem jāuzņemas līdzatbildība par nozares attīstību Latvijā, skaidrojot veselības psiholoģijas specifiku un iespējas gan profesionāļu, gan interesentu vidū.